Es izvirzītu hipotēzi par to, kur tā sāls.
Pieļauju, ka ceļi ļimst par tiem, kuri citiem (liriskajam "tev") šķietami neapjēdzamos apstākļos spēj rīkoties ar izpratni un izlēmību, un vēlams - arī meistarību. Un formastērpi parasti ir taisni tām profesijām, kur nepieciešama hierarhiskā domāšana, respektīvi - minimums emociju, maksimums izpildījuma un varbūt pat zombiskas automātikas. Bet to visu grūti novērtēt tādās abstraktākās vai neredzamākās lietās - kā politika, ikdienas policijas darbs, maizes cepšana vai lidmašīnu vadīšana. Savukārt, uguns ir kaut kas ļoti konkrēts un jūtams. Turklāt uguni ir viegli uzskatīt par spēka iemiesojumu, un, ja kkādi čaļi kaut ko tik spēcīgu, it kā nevaldāmu, postošu spēj pakļaut, šķietami riskējot ar dzīvību (jo bez nepieciešajām zināšanām jebkurš cilvēks, kurš ietu tām liesmām virsū, sadegtu nahren), tad tie noteikti ir kaut kādi SuperDuperDžeki. Turklāt - sievietēm tās pavardu tēmas sevišķi būtiskas.

tl;dr Var redzēt, ka čaļi zina ko dara, kamēr citi vnk hujē.