Man šķiet pieleca, ko mēģina parādīt šī kustīgā figūra. To, ka skatoties no kaut kādas mums nepieejamas perspektīvas 3D kubs, un reizē vispārinot tas, ko mēs saucam par telpu, apliecas pati ap sevi. Paskaties vēlreiz uzmanīgi šādā kontekstā. Bet tad tas drīzāk ir tas pats 3D kubs, tikai no 4 dimensijas skatupunkta. Taču pieļauju varbūtību, ka no 5-tās dimensijas projicējot 5D n-perpendikulu iekš 3D tas izskatās identiski kā 3D uz kuru skatās no 4.-tās. Piemērs: projicējam 3D kubu pirmajā, sanāk punkti, kas pārtop taisnē un otrādi. Paskatāmies no 2D (plakne) uz 1-ās kubu un sanāk punkts. Ah, bet pirmās dimensijas iemītnieks taču var vienlaikus redzēt tikai vienu punktu, jo taisne viņam ir bezgalības modelis.. Tātad iespējams, ka šāda sakarība tiešām pastāv.

Tātad teorēma ir šāda: n+2 dimensijas objekta projekcija dimensijā n ir identiska pēc īpašībām atbilstīgam objektam dimensijā n, aplūkotam no dimensijas n+1.