par heju-čisoru

35 tūkstoši west ham united stadionā aptonpārkā zem atklātas debess, no kurām līst lietus, un visi kā viens (nokrišņus ieskaitot) - par deividu heju
dereks čisora parādās ietinies turku tepiķī, ar mf dooma cienīgu masku uz sejas, bahilām kājās un ātrās palīdzības sirēnu kaucienu pavadībā, lai nodotu hipokrāta zvērestu
pēc tam ringā neticami raitā solī uzkāpj nemirstīgā lakstīgala pilsonis m.bafers - viņam ir jāpasaka tikai trīs vārdi, pie kuriem sāk likties, ka šobrīd londonā vienlaicīgi uzstājas depeche mode, metallica, u2 un šakira
pēc statusa cīņa bija kaut kas līdzīgs FA fināla vai Intertoto kausa izcīņai, taču šobrīd laikam jau ir labs jebkurš heavyweighta pasākums, kurā nepiedalās brāļi kļičko

kādu brīdi iepriekš bija atbrīvojusies neparedzēta pusstundas pauze, kuru nākas aizpildīt ar speciālam gadījumam paredzētu džokeru - krievu komentētāji ar baudu novēro, kā jaunais talants džeiniss džirnauskiss ceturtajā raundā nokautē īru profesionālā boksa debitantu karlu brabazonu
un tikai pēc dažām sekundēm smadzenes atreferē, ka tas patiesībā tukumnieks un latvijas čempions kikboksā jānis černouskis nupat ir uzstājies daudzmiljonu auditorijas priekšā, nogāžot no kājām galīgi nekādu īru velterveitu



bija jābūt mahačam, un mahačs arī bija
skatoties uz viņiem, likās, ka redzi lenoksa un čuguna maika ēnas
ja čisoru nebūtu tā satriekuši pēdējie trīs zaudējumi,varēja būt vēl grandiozāk, taču vakardien del bojam viss krita ārā no rokām
hejs apsolīja nokautu līdz sestajam raundam
savu solījumu viņš turēja