Piemēram, iešana karā. Kamēr 1917. un 1918. gadā vecie onkas lielākoties rukšķēja, "nu tur jau nekas nesanāks", "no vilka bēg, uz lāci krīt" utjp. un sēdēja mājās, tikmēr skolnieki un studenti sastādīja lielāko LV armijas daļu.

Nav jau jaunajai paaudzei kaut kas jāizdomā pašiem un "jārada", drīzāk jāpievienojas tādai ideloģijai/darbībai, kas prasa pārmaiņas. Nav arī teikts, ka visas šādā veidā īstenotas lietas izvēršas labas, bet sēdēšana uz vietas ir vēl kaitīgāka. Cilvēku sugas nebūtu izdzīvojušas līdz mūsdienām, ja vienmēr nebūtu to pārstāvju grupas, kas meklētu jaunu dzīvesvietu, apgūtu jaunas teritorijas, izzinātu pasauli. Un visādi vēsturiskie avoti rāda, ka to dara tieši jauni cilvēki, vecie sēž mājās, viņiem ir bail riskēt, bail, ka pazaudēs to, kas jau ir.