nu, vajag vispirms garu identificēt. vajag cilvēku iedolbīt suģestīvā stāvoklī, tad bļaut virsū un likt saprast, ka viņš ir slikts cilvēks, jo viņam ir X. Un X ir tas, ka patīk televizors vai pisties, vai melot, vai zīmēt pimpīšus uz sienām, vai vienalga kaut kas, ko sabiedriskais Dižgars neatzīst. Un tad vajag kliegt uz to cilvēku tā, it kā tas, kas viņam patīk, ir kaut kas atsevišķs un slikts. Vajag bļaut par to, ka lai "ej prom, pišanās gars!", "fui, cik tu riebīgs, pimpīšu zīmētājs gars! izej no Ludmillas!" un tā tālāk. Un tā televizora mīļotājs iemācās savas daļas apspiest un disociēt, izslēgt no apziņas, kļūst neirotisks ar Stokholmiski sindromisku labvēlību pret Dižgaru, un visi dzīvo laimīgi 4ever pa Paradīzi.
A Dižgaru izdzīt, tur jau jādara viss otrādi. Jāuzzīimē pimpītis uz sienām.