zuzanna
Kādu vakaru Zuzanna Dziļmežā pastaigājās kopā ar Vārnu un cigaretēm.
- Zini, teica Zuzanna, reiz bija tā, ka es ieskatījos atvērtā kanalizācijas lūkā un ieraudzīju pasauli no otras puses. Respektīvi, es ieraudzīju tur Austrāliju.
- Un?!, ziņkārīgi taujāja Vārna, tu redzēji tur jahtas, debesskrāpjus, palmas, vai ne?!
- Nē, teica Zuzanna, es redzēju pasauli vertikāli. Es redzēju debesskrāpjus, jā, bet redzēju tos no pašiem pamatiem. Pirmais, ko es redzēju - tie bija namu pagrabi. Pēc tam - cilvēku pēdas. Potītes. Ceļgali. Vīriešu locekļi, bet otrādāk. Sieviešu vagīnas, bet otrādāk. Māju stāvi, agrīnais sirmums matos...un tā līdz palmām un saulei.
- Klau, teica Vārna, nekad vairs nemēģini to atkārtot.