šāds bij mans vienīgais bērnības mājdzīvnieks. tētis Antananarivu tirgū iemija pret pusi cietās desas un kontrabandītiski ieveda pēeseresā.
es sākumā nezināju, ka lemūri labprātāk dzīvojas augšā pa nakti, un ne līdz galam sapratu, kāpēc Mikiņš man velta šo nosodošo skatienu aļā pašol-nah-akķabrjonak-hrevoff, kad ar Siguldas štociņu pēc skolas centos viņu izvilināt no mammas mohēras cepures.