Vot, lieta tāda, ka lāga nav tādas vienas "kristietības", ir dafiga sektu. Tiem liberālākajiem/tradicionālākajiem pofig, tie mierina un viss normāli, bet ir tie tipa jaunie, nemierīgie (tipa "super pareizie", baptisti tur, reformāti), kuri cenšas pierādīt, ka viņiem ir taisnība un ka viņi nav sekta, bet plācenis no mākoņiem, un tiem tad tas points ir biš citādāks - es gan neesmu bijis tādās bērēs, atzīšos, esmu bijis kādās laikam vienās tikai - bet tiem pēc tās savas ideoloģiskās programmas, pēc piecgades plāna un partijas uzstādījuma būtu jāsaka aptuveni šādi:
"Šodien esam sanākuši ap bedri. Ap Guntara bedri. Guntars šajā pasaulē ir iemantojis slavu un atzinību, naudu un īpašumus. Lietas, kuras mēs katrs kārojam, pēc kurām tiecamies, dzenamies... bet vai jūs esat sev uzdevuši jautājumu: kāpēc? Kāpēc mēs tiecamies pēc šīm lietām? Kas tajās ir tik saistošs? Kas mūsos pēc tām tiecas? Vai gan tā nav mantrausība, vai tā nav alkatība, vai tā nav mūsu grēcīgā daba, mūsu nodevīgā šīs pasaules mīlestība, kas izvēlas noliegt pārpasaulīgo, lai iemantotu pārejošo? Vai mēs katrs neesam savas grēcīgās dabas vergs? Mēs taču visi vēlamies to, ko Guntars ieguva šajā pasaulē. Bet par kādu cenu? Kāda ir grēka alga? Apustulis Pāvils savā vēstulē Galatiešiem saka, ka grēka alga ir nāve, bet tā nav nāve, ko jūs redzat šajā bedrē. Tā ir nāve, kas ir viņpus kapam. Tā ir otrā nāve, kā raksta apustulis Jānis. Tā ir mūžīgā nāve, Dieva taisnīgais sods par atteikšanos dzīvot labajam, taisnajam - par atteikšanos dzīvot Viņam. Guntars nu ir raudzījis vaigā to, kas mums atklāts vien vārdos. Guntars ir uzņēmis Dieva dusmas un deg mūžīgas, neizdzēšamas elles liesmās. Mēs vairs viņam nevaram palīdzēt. Bet mums var palīdzēt Džīzass, žēlastības apstarotās zilās acis un albīnās rokas. Mums katram var pieskārties nejēdzīgas žēlastības loceklis, roka, pirksts, skropsta un žauna. Mēs varam baudīt no pēdējā vakarēdiena, ar Kristus mazgātām kājām iet taisnus mūžības ceļus, nožēlojot savus grēkus un atsakoties no ticības sev un savam prātam - tā vietā pieņemot nepelnīto un nesaprotamo: glābiņu no elles, kurā Guntars bauda Dieva dusmas. Mīļie, krītiet ceļos vai krītiet ellē: baudiet no cilvēka miesas, apēdiet Jēzu! Jūsu tiesas laiks vēl ir tikai priekšā! Ooo, celies, transcendentālais pāli, metamorfozais spoks, iesūcies cilvēku miesās un pārvērt viņus par dvieļiem, mīļais YHWH-1, transformē cilvēkus svētos un mūžīgos traukos vai sveid viņus taisnīgā ellē! Āmen! Smiltis, smiltis, pīšļi, pīšļi. Čill."

Nu, tā, zinkā. Tur čaļiem daudz svarīgāk nodot fišku, nekā mierināt tos, kas to fišku nerubī. Zinkā, ja ne pavisam, tad nahuj vispār. A mierina tikai tie, kam par savu pozīciju finansu piramīdā nav jāuztraucas: katoļi, luterāņi, pareizticīgie.
Nav viss tik vienkārši.
Nu, un dažiem vnk nav pautu. Var arī atnākt no sektas "Blondā Mūžības Milicija" un teikt, ka viss būs čill, jo vnk gemarojs dirsties. Bet nav tik vienkārši, jū nou, baznīcām ir reāls savstarpējais karš n staf.

Nu tā, ekskursija.