pataigas laikā es domāju par bērēm
un man ienāca prātā - kādēļ mācītāji pie kapa malas vienmēr mierina tuviniekus sakot, ka aizgājējs nu ir debesīs un tur viņam ir labāk nekā mums, un vispār viņš noraugās uz visiem no mākoņa maliņas ar debeszilām actiņām. to viņi saka vienmēr - arī tad, ja aizgājējs vismaz reizi divās dienās mēdza negausīgi pārēsties un uzlikt kaimiņa sievai aci, un vispār ar viņu viss tā kā skaidrs. Tad kāpēc melnsvārcis nevar pateikt: "dārgie sērojošie radi un tuvinieki, nelaiķis nu deg ellē. bīstaties dieva, pidarasi. paldies."