šits atgādina bērnības aņuku:

Bērni zīmēšanas stundā saņem uzdevumu uzīmēt savu mīļāko dzīvnieku. Pēterītis uzīmē ēzeli ar milzīgu metamo. Skolotāju ķer viegla bērnu trieka, un pēc atgūšanās šī nekavējoties izsauc Pēča vecākus uz skolu. Nu, vecāki ne ta darbā, ne ta kož, ne ta abas darbības apvieno, karoč, Pēcis aizstiepj Ōpi uz skolu.
– Tā, tā, Ōpīts, bārzdu glauzdams un ar pirkstu braukdams, rūpīgi aplūko glezniņu: galva vietā, rumpis glīts, malacis, mazdēls, aste gan pašvaka, toties metuks labi sanācis. – Hmm, skolotāj, neredzu, kur te problēma?!
Skolotāja atkal laižas vieglā ģībonī, un pēdējais, ko viņa vēl pamana, ir Ōpīša gaisā paceltais spieķis: ak, tu mazais sātans!! A olas?!? A olas MAN būs jāzīmē??!?