savukārt, smadzeņu satricinājumi man dzīvē ir bijuši aptuveni divi
pirmais (par kuru esmu toč pārliecināts) - brīdī, kad pie manis pienāca jaunatnes futbola komandas ārsts, kas paskatījās acīs un izdvesa tekstu, apmēram, taga brauc mājās gulēt, nē, ienaidniekiem tu atriebties šodien nevarēsi
otrs, par kuru neviens nav pārliecināts, ka tas vispār pastāv, bija brīdī, kad es septiņu gadu vecumā nolidoju no notekcaurules trešajā stāvā pils ielas namā
kā es tur vispār izrādījos, labāk nejautājiet

devos mājā pie mammas
- mam, es teicu, es slikti rīkojos. es pa notekcauruli uzkāpu pils ielas mājas trešajā stāvā un no turienes nokritu uz asfalta.
- vemt gribas?, pirmais jautājums
- vemt negribas. man ir šausmīgi bail, ka man tev tagad tas tev ir jāstāsta. man liekas, es tevi nupat tā pārbiedēju...