es te padomāju
vot, tūlīt nokusīs sniegs un kļūs redzami latviešu tautas, kā arī galvaspilsētas viesu varoņdarbi pļavās un mežos.
man reāli nav skaidrs, kā funkcionē vispār cilvēka smadzenes, kas aiziet uz mežu izdzert savu vanagu, pēc tam vanags paliek tukšs, bet cilvēks skumjš, kā viņš domā tālāk - te nu es atstāšu savu tukšo plastmasu, es zinu, ka ir speciāla diena, kad visādi Vietējie Iedzīvotāji iet tīrīt mežu, viņi arī kādreiz savāks
rīt es iešu jau ar jaunu vanagu apbrīnot egles ar priedēm, kā arī apbrīnošu veco vanagu, kuru es es te atstāju vakardien, zajebisj, idille

nē, nu es nespēju, protams, perfekti ielīst meža aizdirsēja smadzenēs
nu bet tā loģika man šķiet ir no sērijas "piekakāšu savas istabas vidū. kaut kā jau pats atrisināsies. taims taid vil svalou šit. end jū tū."
end jū tū.