Darbam pašam par sevi nav nekādas vērtības. Piemēram, ja pusi dienas rok bedri, bet otru pusi - ber to ciet, tad darba ir bijis dafiga, bet labuma, ļoti iespējams, nekāda. Tā ir problēma ar socīšiem, ka viņi grib samaksu par bedru atrakšanu/aizbēršanu.

Katram vnk "pienākas" tik, cik viņš reāli dabū. Brīvā tirgus kapitālisma brīnums ir tas, ka apmaiņa ar precēm/pakalpojumiem nav piesaistīta nekam citam, kā vien indivīdu interesēm, kas nozīmē, ka katrs saņem tikai ko tādu, kas tam ir vērtīgs, darot kaut ko sev mazāk vērtīgu. Visi ir ieguvēji. Vērtība visam ir tikai tik tālu, cik tas ir vērtīgs kādam, un, cik tas cilvēks ir gatavs dot/darīt pretī.

Un šādā sakarā netaisnība būtu aizliegt indivīdiem strādāt vai mainīties precēm kādas "augstākas" idejas vārdā, kāda plāna dēļ un tml., jo tas bremzē tirgu, dzīvo ekonomiku.
Zīmīgi, ka parasti kapitālisms un brīvais tirgus nepatīk tiem, kuri ienīst sevi un nespēj/negrib iestāties par savām individuālajām interesēm.