par friziera profesiju
jūs te saldi krācat, a es no rīta jau pamanījos apmeklēt frizierīti
kamēr tika apcirpts adronu kolaiders, sākām runāt par dažādām profesionālām fiškām, piemēram, friziera instrumentiem.
viņa man rāda divas vienādas šķēres un jautā, ar ko vienas atšķiras no otrām
- ne ar ko, saku. vienādas.
- jā, bet šīs maksā divdesmit latus, a šīs - simts.
- neko sev, saku. a ar ko tad viņas atšķiras?
- tās, kas pa divdesmit, griežot šķeļ matu galus, a tās, kas pa simts - nešķeļ.
sāku smieties un saku
- bet jums taču jau būtu jābūt pofig, vai tie gali ir šķelti vai nav. es jau neko neredzu un nesaprotu no viņiem, tas man būtu jāuztraucas.
- nē, viņa nopietni atbild. patiesībā ir pilnīgi otrādāk - tas mani ļoti uztrauc, , lai klients neaizietu ar šķeltiem matu galiem. bet klientam jābūt pofig.