ir, ir, nedod vairs mierā un vienpatībā uzpīpēt vārtrūmē, viens skrien ar suni un met kociņu, otrs stāv un par šito priecājās, viens čurā stūrī, otrs skatās miskastē, uz trepīti sisīši vislaik pīpē,nav bijis tā, ka izeju, un nav viņu tur, kaimiņu pensionārs maršē turpu šurptu pa taciņu, sisdams štociņu. Kaut kāda nemierīgā sēta