es laikam esmu no taam, kas "atrakstīties ar īsiem matiem". bet es domaaju, ka vecaa labaa patiesiiba taada arii ir - kad vajag paarmainjas, tad 'kjeras pie matiem'. ne jau radikaali sagroza dziivi izaudzeeti mati vai arii nodziiti liidz aadai, vienkaarshi dod to paarmainju sajuutu.
man bija matinji taa liidz ar aadu. bet pagaidaam varoniigi esmu izaudzeejusi liidz pleciem un varu uzpiit bizi. un tas dod kaut kaadu stulbu gandariijuma sajuutu :)