Principā es būtu gatavs šo diskusiju turpināt IRLā pie puslitra un plašākā lokā, a to pirksti nodils klabinot, bet nu tā konspektīvi - filmas nokačāšana un aplūkošana nenoliedzami ir pārkāpums, un noteikt zaudējuma apmēru jau ir ģelo tehņiki (protams, skaidrs, ka visu to ģēlu fukapo saprātīga komerciāla piedāvājuma neesamība, kas ļauj (daļēji) pamatoti sašust un teikt, ka es jau labrāpt, tikai jūs, sukas pidari, nepiedāvājat; protams, ka tā arī nav līdz galam taisnība un svētais grāls, ibo arī iTunes nav nekāds JC the Saviour; plašāk par šo tematu lasīt pie The Cynical Musician), savukārt par to, ka mans bērns beņģikā nodeklamē (pie tam kļūdaini) latvju klasiķa pantu, nevienam nevajadzētu būt nekādu tiesību piepisties ne man, ne beņģikam.