palasīju tviterī mūsu valsts vadošo prātu pārspriedumus par tēmu "politiskā situācija krievijā", iemetīšu arī savus piecus peso par tēmu. man šķita ārkārtīgi interesanta intevija ar krievu polittehnologu, uz kuru es te biju iemetis linku; daudzos burtus izlasīja laikam tikai kādi divarpus lietotāji. a tur ir precīzi noformulētas vairākas lietas, kas nav noformulētas kaut kur citur.

pirmkārt, ir skaidrs, ka krievijā ir beidzies attīstības racionālo risinājumu laiks. variantus ar nanotehnoloģijām un chinese democracy friendship forever izsmej katrs pagalma suns. tas nozīmē, ka pienācis laiks pārmaiņām valsts ideoloģijā; katrā ziņā jauna ideoloģija pavērtu vismaz kaut kādas jaunas iespējas, ar kurām īsti nekas nav skaidrs, taču nesamērcēsi kājas, peldēt neiemācīsies. un te sākas kosjaki. krievijā visas partijas ir sociālistiskas.

vienotā krievija, kprf, ldpr, arī jabloko - visi viņi ir sociālisti, pie tam tādi, kas nekādas principiālas pārmaiņas esošajā valsts uzbūvē nespēj ieviest. vadošā partija - tas ir tāds āzijas sociālisms, kprf - absolūti miris pagātnes sociālisms, ldpr - arī pagātnes sociālisms, bet ar lūlziem; jabloko - neartikulētā kosmosa sociālisms ar pornogrāfijas elementiem. pie tam, visa šī esošā ideoloģija ir tā mutējusies, ka komunisti pēc brāļošanās ar baznīcu izskatās pēc kaut kādiem kristīgiem kreisajiem, vienotā krievija rīko patiesus pskp kongresus, visvairāk atbalstītais opozīcijas līderis skatās uz mums ar breinvika skatienu, piedevām, kā jau nacionālists, izskatās vistupāk no visiem - varbūt es esmu stulbs, bet es radikāli nesaprotu, kādas īpašās izmaiņas valsts labklājībā var notikt, ja no noteiktas teritorijas patriec visas brunetes, atstājot tikai blondīnes. edička ļimonovs - liberālais sociālfašists. būtu jaunāks un dzimis krievijā, stabili būtu par viņiem, thh.

ir skaidrs, ka nomainot cilvēkus, nomainot virtuālo putinu ar virtuālo medvedevu pret virtuālo zjuganovu un virtuālo žirinovski, nekāda sprādziena pangejā nebūs un ļeņins mauzolejā nesāks griezties kā ventilators. visi strīdi, pretenzijas un pārējais šobrīd ir tikai un vienīgi par Metodēm, tā ir diskusija par to, vai pizģecs ir labāks ar falsifikācijām vai bez falsifikācijām, vai pizģecs ir labāks ar vēlētiem vai centra ieceltiem pilsētu gubernatoriem, vai pizģecs ir labāks ar lielākām vai mazākām parlamenta pilvarām - galu galā tas tāpat ir one-way ticket. jūs esat iedomājušies žiriku pēc nulle septiņi ar atomkoferīti rokā? ne jūs vieni to esat iedomājušies.

tad kā var radīt kaut kādu virzošu polaritāti politikā, kas dotu rezultātus? jāceļ kapitālisms. lai būtu skaidrs sarunas priekšmets - kapitālisti vs sociālisti, kuri pizģītu viens otru līdz prāta aptumsumam un labotu viens otra kosjakus. līdzšinējā maskavas savienoto valstu kapitālisma celtniecība pagaidām noved tikai pie divām lietām - cietuma un londonas. jēgas pilnīgi un absolūti nekādas ne no viena, ne no otra. pie tam tiem 40%, kas sevi identificē ar putina partiju un dzīvo ar mirušo sapni par dzīvi uz marsa un bezmaksas desu, televizoru un ksanaksu, jau nekādi vairs smadzenes nerestartēt rietumu versijā, kamēr pārējiem 60 priekšstati par vēlamo valsts uzbūvi arī beidzas kaut kur...pie desas, televizora un ksanaksa.

paliek tikai jautājums - ja viss ir tik slikti, kāpēc mūs pretī bojāejai ved tieši šie pidarasi, nevis citi? lūk, tas ir vēl viens moments no iracionālās politikas un socionikas, tas ir tā saucamais "metālu nogurums". valstī viss ir slikti, bet vēl sliktāk ir tas, ka visu laiku ir jāskatās uz tiem pašiem purniem televizorā. lai arī viss paliek, kā ir, bet vismaz akvārijā ūdeni nomainiet un kaut drusciņ telpas izvēdiniet. pēc tāda paša principa arī nonesa kadafi - sagaidīja pirmo reālo iemeslu un iespēju, lai to izdarītu, bet globāli tāpēc, ka "zajebal jau". tiesa, metāla nogurumu jūs jau esat redzējuši arī mūsu valstī. vai mūsu gadījumā būtu jāsaka - minerālu nogurums?

ps. vakardien kaut kur internetos lasīju, ka prohorovs tomēr tiks nominēts premjera amatam. interesanti, kas no tā visa iznāks.