Well, bet tomēr, vai nesanāk tā, ka mēs kā jau cilvēki, patvaļīgi klasificējam tādu lielu mišungu, lai sev galvā uztaisītu kārtību?

Lūk, emociju un jūtu kopums, kas mums ir.

No tā mēs cenšamies izdalīt to, kas ir saistībā ar vienu cilvēku.
Mēs varam teikt, ka tā ir mīlestība.

Tikpat labi mēs varētu klasificēt, ka mīlestība ir visas tās pozitīvās jūtas, kas mums ir pret pasauli un tās daļām, neatkarīgi no konkrētā objekta. Faktiski šāda klasifikācija vairāk atbilstu tad kaut kādiem reliģiskiem vai ētiskiem(?) priekšstatiem par mīlestību, nu tur, eros, agape un kā nu to trešo sauca.

Bet tas nemaina apstākli, ka jebkura klasifikācija ir patvaļīga un vērsta uz klasificētāja mērķu sasniegšanu. A pasaulē ta viss ir viens.