jā, šeklija antiutopijās, protams, tiek asi izskatītas moderno sabiedrību tendences

loģiskā kļūda izpratnē par demokrātiju ir tajā momentā, ka vienmēr uzvar stulbais vairākums
kaut arī referendums par kaut ko ir vienreiz pa pieciem gadiem

izskatīsim stulbā vairākuma, kas grib tikai ēst, dirst un skatīties tv, iespējas:
a) izvirzīt par lēmējspēku profesionālu un izglītotu cilvēku ar idejām, kas spēj aiznest šīs pašas idejas līdz nabaga iedzīvotāju galvām; jārēķinās, ka šāds čuvaks būs krutāks par vidusmēra iedzīvotāju
b) ievēlēt savējo džeku, kas, tipa, arī grib tikai ēst, dirst un skatīties tv, taču, ja uz tā vēl var nopelnīt, tad vispār kruta

kas nosaka to, kādu variantu izvēlēsies stulbais vairākums?
lielākā vai mazākā mērā to nosaka
1) iepriekšējais lēmējspēks
2) politiskās atbildības pieredze un politiskās atbildības apzināšanās

mūsu valstij pieredze kaut kādās brīvās vēlēšanās ir aptuveni 20 gadi
mēs vienkārši nespējam pretnostatīt punktu a pret punktu b
mums nav mudaks vs profs, mums ir izvēle starp sūdu un sūdu, pēc tam apbrīnošana, kādas koalīcijas veidojas sausajā tualetē, mušām dejojot tango, kārtējais epikfeils, kapeiku pārdalīšana un nākamās vēlēšanas

nevienam nav ideju, kādu viņš gribētu redzēt valsti pēc 10 gadiem, pēc 15?! krievi nāk un gods kalpot latvijai.