Nupat izlasīju T.Manna "Jāzepu un viņa brāļus" (kas, protams ir/skaitās daiļliteratūra) un cik sapratu, tur par šo jautājumu bija tāda fiška, ka - agrāk dieviem patiešām upurēja cilvēkus, bērnus utt. Bet tad uzradās Ābrams, un sava dēla vietā upurēja aunu - aizvietoja cilvēka upuri ar dzīvnieka upuri. Kopš tā laika cilvēkus vairs neupurē - Ābrama dievam tas nav vajadzīgs. Un pēc tam pēc analoģijas - Kristus upurēja sevi, tāpēc kristiešiem atkal savukārt vairs nav vajadzīgi dzīvnieku upuri dievam. Pietiek dievkalpojuma laikā apēst "cepumiņu".
Bet no otras puses, ja uzmanīgi lasa bībeli, pat latviešu tulkojumā, cilvēku upurēšana "lien ārā" vēl arī "Mozus laikā" - pēc iziešanas no Ēģeptes un varbūt vēl vēlāk...