Tas notika milzīgajā septītajā videnē un bija diezgan pretīgs darbs no astoņiem rītā līdz 16 pēcpusdienā (pilna astoņu stundu darbadiena, bet tie bija tumšie padomjlaiki, un neviens bērnu tiesību aizstāvis pie skolas durvīm nepieķēdējās). Visu dienu bija jāstaipa smagas alumīnija bļodas, pilnas ar salocītam alumīnija karotēm un dakšiņām - gan nemazgātām, gan mazgātām - , jāslauka galdi ar hlorūdenī samērcētām trauklupatām, jāslauka grīdas un jādara citas pretīgas lietas nolādētajā pagrabstāvā. Vispretīgākais laikam bija ēdiena atlieku spaiņa izgāšana milzīgajā, smirdīgajā pārtikas atkritumu tvertnē, pagalmā. Hlorēto trauklupatu un samazgu smaka no katras dežūras iezīdās drēbēs, matos un atmiņā vēl uz vairākām riebuma pārpilnām dienām.