man, tev, reizē
tikko braucu autobusā uz Siguldu un dzirdot visus tos pārsirsnīgos Jūs, sapriecājos, ka tēvreizē ir Tu.
aizvakarrīt ap 10iem, pēc labi nolīgotas naksniņas, iedzērām kvartālā lētāko vinci no kartōnenes, ņemtu veikalā uz krīta, ar likumīgo zagli, kas nejauši nobraucis līdz pavisam nenoteiktai dzīves vietai. stāstīja, kā mēdzis iet pirms lietas palūgties baznīcā tēv-tēvam. stroķis azotē, saka zaglis, un lūdzos. jā, atbilddie's: ej un laupi! atņem no tiem, kam par daudz.
tā arī iztukšojām vināru un vīrs mums pateicībā atnesa pāris mazu logu rāmīšus ar visiem stikliem. ziemai.
vēl tagad kaņepes kultūras centra zālājā var novērtot.