Uh, šitā triloģija ir ržu ņimagu, sagrābj un nelaiž vaļā. Piemēram, tas, cik pārsteidzoši plakani, pat ar padomju vidējā un vecākā skolas vecuma bērniem paredzētās literātūras olekti mērot, ir uzzīmēti visi varoņi. Kādi ir, tādi paliek, ja daudz, tad apprecas un bērnus uztaisa un paliek labāki. Bet pat tos Zentai bijis slinkums katram romānam sagudrot savus -- un tā nu mums katrā romānā ir, teiksim, vecais, viedais skolotājs/skolotāja/meistare, kam darba gaitas jau tuvojas noslēgumam un kas audzina savu pēdējo klasi/kursu/jauno šuvēju maiņu. Spēks, ko lai saka.