man bieži vien žēl viņas par šito, tādēļ vienmēr cenšos atbildēt pēc iespējas sirsnīgāk to savu "paldies, nē" vai "šoreiz nē". vienreiz sanāca tāds kāzuss, ka lietainā dienā ieskrēju drogās nopirkt lietussargu un kasiere vaicāja, vai ielikt maisiņā, uz ko es pārsteigti spēju tikai atbildēt, ka laikam nevajadzēs gan, un tad arī viņa aptvēra situācijas absurdumu un sasmaidījās, tas bija forši, ka cilvēks šitā uz mirkli izrāvās no automātiskuma. bez tā jau šitādā iestādījumā nemaz nevar pastrādāt, manuprāt.