eu, mīlīši! lingvistus palūgšu neaiztikt. tobiš, nejaukt valodniekus-filolōgus un lingvistus. Ja pirmie uzskata, ka viņiem ir ahūna pieredze, zināšanas un autoritāte būt preskriptīviem, pamācošiem, tad lingvists ar pārauguša bērna degsmi un pohuju nelien laukā no tīri deskriptīvajiem ierakumiem. ja filolōgi, kurus, būsim godīgi, vēl krietni pamaitā viss tas nospiedošās literatūras vezums, kauc par aizejošo Zelta laikmetu un reizēm kā Matrōsovi metas uz valodas korumpētāju dzotiem, vienlaikus nespējot izzūmēties no savas apšņurkušās valodu grupas rāmjiem, tad lingvisti, jau sen apjautuši haosa burvību un struktūras iluzoritāti, mierīgi piesēž, uztin un vēro. un reizēm pieraksta. tā, lūk. palūgšu ņemt vērā viedokli ;)

šis man atgādināja veco anekdōti par atšķirībām starp cara un padomju armijas virsnieku. cara armijas virsnieks: sļehhka pjan, vybrit do siņevy, znaņija ot Baha do Feierbaha (seklas un vienpusīgas). padomju armijas virsnieks: pjan do siņevy, sļehhka vybrit i znaņija ot Eģity Pjehi do Eģi ti Nahuj (dziļas un izvērstas).