Chloroform Sauna (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} martcore) rakstīja,@ 2005-10-28 09:57:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
hip priest
par filmu ar marku e smitu - pirmkārt, viņš runā ar drausmīgu kaut kādu savu mančestras akcentu. otrkārt, viņam no zobiem vairs palikuši laikam kādi desmit. treškārt, viņš ir nenormāli piedzēries. karoče, saprast ko viņš runā nav ne mazākās iespējas, taču spriežot pēc tā, kā viņš smejas pēc sava pateiktā (ja jūs neesat redzējuši, kā smejas marks e smits, tad jūs neko neesat), viņam klājas visnotaļ labi. Ir arī atčots par to laiku, kad viņš pašķīrās no sievas (tas ir tas "Bill Is Dead" periods, nevaru nenovērtēt songtataitlu) - pizģec, spīds+alkohols, 180 gadus veca cilvēka seja, razložilsja jau. Kautiņš uz steidža ar sekjuritī. Lūk, visi tad teica, ka Markam ir jānomirst, JW redzēja pat sapnī kā tieši, bet mums aizvien katru gadu ir jauns The Fall albūms. Un I Can Hear The Grass Grow stāv manā pleijerī goda vietā.
Man sieva pajautāja - tu gribi būt tāds pats kā viņš? Nu, tāds galīgi sabeigts cilvēks, kas ļoti slikti izskatās. Es nezinu. Man gribētos tos viņa tima-tālera smieklus. Viņš ir palicis vienīgais nesaliktais kubikrubiks tagad. Un nesaliksies. The Fall ir vienīgā grupa, kurai ir jāatrodas kaut kādā Rokmūzikas Slavas Muzejā, jo viņa aizvien iet visam notiekošjam pa priekšu, 30 gadus izdod jaunas un jaunas plates, vienalga - punk, tehno vai kādas, bet izdod. Hip Priest. Pat negribas apmeklēt viņu koncertu, cik ļoti The Fall ir kruta. jo vairāk es par viņiem uzzinu, jo vairāk man viņi patīk.
man vēl ir arī Pavement koncertieraksts (amatieriskais), tur pilsonis Malkmuss trīs dziesmas cenšas nostellēt mikrofonu tā, lai atrastos ar sānu pret skatītājiem un tad skatās kā tāds krauklis Efela karikatūrkomiksos ar vienu aci. Izskatās baigi labi. Lai arī pats Pavement - viens vienīgs cirks uz ledus! Briselē biju uz viņa konci, tad viņam basģitāriste laikam iemeta ar kurpi pa galvu, bet tā visumā normāla grupa. Skaidrs, ka vairāk viņu koncertus negribas apmeklēt. Jāsaudzē savas ilūzijas.
Un jā - šis posts laikam ir par to, kā pret iemīļotajiem cilvēkiem, kuri rada kaut kādu darbu (nu, dziesmu, lugu, gleznu)pārvēršas uzskats, kad tu iepazīsti viņus smalkāk.
par filmu ar marku e smitu - pirmkārt, viņš runā ar drausmīgu kaut kādu savu mančestras akcentu. otrkārt, viņam no zobiem vairs palikuši laikam kādi desmit. treškārt, viņš ir nenormāli piedzēries. karoče, saprast ko viņš runā nav ne mazākās iespējas, taču spriežot pēc tā, kā viņš smejas pēc sava pateiktā (ja jūs neesat redzējuši, kā smejas marks e smits, tad jūs neko neesat), viņam klājas visnotaļ labi. Ir arī atčots par to laiku, kad viņš pašķīrās no sievas (tas ir tas "Bill Is Dead" periods, nevaru nenovērtēt songtataitlu) - pizģec, spīds+alkohols, 180 gadus veca cilvēka seja, razložilsja jau. Kautiņš uz steidža ar sekjuritī. Lūk, visi tad teica, ka Markam ir jānomirst, JW redzēja pat sapnī kā tieši, bet mums aizvien katru gadu ir jauns The Fall albūms. Un I Can Hear The Grass Grow stāv manā pleijerī goda vietā.
Man sieva pajautāja - tu gribi būt tāds pats kā viņš? Nu, tāds galīgi sabeigts cilvēks, kas ļoti slikti izskatās. Es nezinu. Man gribētos tos viņa tima-tālera smieklus. Viņš ir palicis vienīgais nesaliktais kubikrubiks tagad. Un nesaliksies. The Fall ir vienīgā grupa, kurai ir jāatrodas kaut kādā Rokmūzikas Slavas Muzejā, jo viņa aizvien iet visam notiekošjam pa priekšu, 30 gadus izdod jaunas un jaunas plates, vienalga - punk, tehno vai kādas, bet izdod. Hip Priest. Pat negribas apmeklēt viņu koncertu, cik ļoti The Fall ir kruta. jo vairāk es par viņiem uzzinu, jo vairāk man viņi patīk.
man vēl ir arī Pavement koncertieraksts (amatieriskais), tur pilsonis Malkmuss trīs dziesmas cenšas nostellēt mikrofonu tā, lai atrastos ar sānu pret skatītājiem un tad skatās kā tāds krauklis Efela karikatūrkomiksos ar vienu aci. Izskatās baigi labi. Lai arī pats Pavement - viens vienīgs cirks uz ledus! Briselē biju uz viņa konci, tad viņam basģitāriste laikam iemeta ar kurpi pa galvu, bet tā visumā normāla grupa. Skaidrs, ka vairāk viņu koncertus negribas apmeklēt. Jāsaudzē savas ilūzijas.
Un jā - šis posts laikam ir par to, kā pret iemīļotajiem cilvēkiem, kuri rada kaut kādu darbu (nu, dziesmu, lugu, gleznu)pārvēršas uzskats, kad tu iepazīsti viņus smalkāk.
Nopūsties:
