nē nu tas, ka valdošā kultūra palaiž masās formulas, kuras tur kā tārpi ieinstalējas pārformē masas apziņu, tas manumrāt ir galvenais, jā. kā es savā šaurajā interpretācijā saprotu, ka valsts attīstība ir atkarīga no tā, kādu reliģisko praksi piekopj iedzīvotāji. es nedomāju reliģiju kā mācību un teoriju, kaut gan tas jau turpat kaut kur arī ir, bet tieši lūgšanas tehniku. kā lūgšanu tehnikas maiņa piemēram iedarbojās uz kulta glezniecību, kad ap džoto sapisās rietumu ikonogrāfija, kad katoļi sāka lūgšanās pielietot vizualizācijas, iztēlošanos, faktiski juteklību. tad arī baznīzās parādījās pupainas madonas, eņģelīši pliku zēnu izskatā, telpiski cilvēku tēlu, kad ikona pārtrauca būt idejas glezniecība, bet nobruka jutekliskumā. tad arī vārdus sāka uzskatīt par bezķermeniskiem apzīmētājiem, resp. apzīmētājs un apzīmējamais tika padarīti par divām dažādām lietām. un kad šitos sūdus palaida tautās, tad izmainījās kultūra un viss pārējais, beidzot ar politiku. es nesaku, ka visiem jākļūst faking reliģioziem, es runāju par kaut kādu dzīves garīgas tehnikas piekopšanu štoļi. var to saukt arī par kultūru no vārda kults. tādā nozīmē kultūra ir primāra. uz ārpusi reflektējoša kristietība, tāda kāda tā pašlaik ir katolismā, kas ceļ debesu valstību cilvēka ārpusē un nevis iekšpusē, patiesībā ir totalitārisms, un tāpēc mēs arī visi kopumā virzamies uz totalitārismu, jo valdošais garīgums māca nepareizā virzienā reflektēt.