The King's Speech (2010,Toms Hūpers)


Šogad brāļi Vainšteini sev "Oskara" nominācijas ir izsituši ar Anglijas karaļa Džordža 6-ā vokāla palīdzību. Ņemot vērā, ka vienīgais vārds, kuru minētās valsts galvas mēle spēja normāli izrunāt, bija "bļ&ģ", mēs varam saprast Vainšteinus. Apstākļi zināmi - Otrā pasaules kara priekšvakars, Džordžs 5-ais (M.Gembons), kurš vienīgais izskatās pēc kanoniska karaļa ar uzskrullētām ūsām, mirst, viņa galvenais pēctecis Edvards 8-ais (G.Pīrss, monarhiem tie numuri laikam nāk no airēšanas sacīkstēm) labāk izvēlas buduāru nekā politiskās debates ar žurkveidīgo Čērčilu, tādēļ vara nokļūst saldsērīgā Džordža 6-ā (K.Fērts) rociņās. Iedvesmot valsti jauniem varoņdarbiem traucē stostīšanās, kas radioēras uzplaukumā ir vairāk nekā nepieņemama, tādēļ karalis sāk izmantot puslogopēda / pusšarlatāna / pustroļļa (Dž.Rašs) pakalpojumus.

"Karaļa runa" - tas ir profesionāls kino, bet noteikti ne vairāk par to. Mēdz būt arī profesionāli labi izgatavotas sērkociņkastītes. Tikpat labi tas ir tik necilvēcīgi izskaitļots kino, ka spēj pārsteigt apmēram tikpat lielā mērā, kā pornogrāfijas videoklips uz 20 minūtēm. Nu jā, dramaturģijas grauda nekāda, ekspresijas pat mazāk kā santehniķa piedzīvojumos. Ko lai saka par plīša varoņiem uz operas skatuves, no kuriem vienīgie, kas izsauc jebkādas simpātijas, ir divi Čērčila priekšzobi? Pat Frīrsa filmā pirms pāris gadiem bija vairāk siltuma trubās. Un, ja vēl rodas kādi jautājumi par tēmu "izcils baiopiks", var pamēģināt nolikt "Karaļa runu" blakus tiem baiopikiem, uz kuriem ar goda leņķī pavērtiem knābjiem raugās visa kinopasaule - uz "Gandiju" ar Benu Kingsliju, Miloša Formana "Amadeju", zvaigžņsvītroto "JFK" - lai saprastu, ka Hūpera filma uz šī fona zināmā mērā izskatās pēc gabalos izjukušas vārītu kartupeļu masas.

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino