Last Night (2010, Meisija Tadžedina)

Kamerdrāma īpašiem kino cienītājiem, kuriem salmi no galvas lien ārā. Drusku pāraktīvā Kīra Naitlija ar drusku monolīto Semu Vortingtonu dzīvo laimīgā laulībā, līdz kādā korporatīvā pasākumā Naitlija piefiksē, ka Vortingtons kaut ko pārāk ilgi bubinās ar savu kolēģi Evu Mendesu un vēlāk mājās sarīko Greizsirdības Scēnu. It sevišķi tāpēc, ka Sems nākamajā dienā lido projām uz Filadelfiju kopā ar šo pašu Mendesu biznesa pārrunu jautājumā. Kamēr viņi ir Filadelfijā, Kīra satiek Franču Rakstnieku un bijušo krešu, daudzus gadus neredzēto sirdsāķi Gijomu Kanē. Tālāk sākas hopaks un krakovjaks par tēmu “neuzticība”, “kad koļīsies, bļa”, utt.

 K/f par episku padara visi aktieri. Piemŗam, dramatiskais aktieris Vortingtons, kuram sen novecojušais procesors strādā ar kaut kādiem fantastiskiem dīlejiem; ja jūs viņam uzdosiet jautājumu par tēmu, kura nav saistīta ar truliem metāla priekšmetiem, viņš uz kādām piecām sekundēm ieslīgs ilgos aprēķinos, lai izdvestu burkšķienu “yeah”. Kanē atšķirībā no Vortingtona brīžiem, šķiet, ne parāk saprot angliski, ko no viņa grib, tādēļ atrodas permanenti smaidošā stāvoklī. Kīra Franču Rakstniekam stāsta par to, cik ir uzticīga vīram un laimīga laulības dzīvē, pie tam stāsta viņa to atrodoties tādās pozās, ka vācu pornoindustrijai laiks slēgt savus karteļus. Un tā tālāk. Vārdsakot, brīnišķīgi. Gandrīz filma “Closer”. Un “Unknown Pleasures” arī.