par inuītiem nezināšu, par šaudīšanās upuriem pēc 2005.gada pavasara incidenta tāpat. Zinu par lielo konkurenci uz dzīvesvietām un tās radītajām sijāšanas procedūrām. Komentēju tieši komūnas formālos principus, nevis realitāti - un, protams, tie pārstāj strādāt, tiklīdz vietā stājas emocijas vai draudzības/radniecības saites. Tiesa, nesekoju pēdējā gada pārmaiņām saistībā ar pilsētas+valsts vs K. konfliktu, sazin kādi kompromisi varētu būt pieņemti.