90-o gadu telekultūras apskata ietvaros vakardien noskatījos krievu autorraidījuma "detektiv šou" pirmo sēriju. pati ideja man šķta ļoti pievilcīga, nu, ziniet, kā agatai kristi leģendārā stāstu sērija par mis mārplu, kur seši cilvēki vakariņo pie galda, viens izstāsta kādu mīklainu atgadījumu, un pārējie cenšas atminēt, ar ko viss beidzās un kuru ietupināja aiz restēm. vada telespēli briļļains cilvēks m.ganapoļskis.
pateikšu uzreiz, ka šis ir pirmais televīzijas raidījums, kura pirmās desmit minūtes manā trauslajā dvēseles organizācijā spēja izsaukt tādu naida un riebuma kokteili, ka radās vēlēšanās paņemt tualetes papīru un mazliet patīrīt monitoru. kādi tur seši dalībnieki - izskatās tā, it kā LU pilsoniskās aizsardzības lekčā aiz nacionālā teātra auditorijā būtu novākti četrdesmit purni, lai piedalītos via "inokentijs mārpls" 80-o gadu dziesmas "deģenerātu zeme" videoklipā. pati pārraide sākās ar kaut kādu ņevjebennu Aizkadra Monologu, kurā mēs dzirdējām Noslēpumaino Balsi, Asinsstindzinošu Mīklainību un Dēmoniskos Smieklus. pēc šīs sākuma ekskrementācijas 40 purniem pievienojās vēl kaut kāds kreiso frīku bars. tālāk ieradās kaut kādi "eksperti hujevi", kā izteiktos viens man pazīstams hokeja treneris. tad ieradās pats rakstnieks - detektīva autors. pēc tam ieradās kaut kāda iebalzamēta vecene-aktrise, kas tēloja pusnojukušu veceni-aktrisi un kaut kāds ūsains aktieris majors proņins. cilvēki nāca vēl un vēl. padomāju, ka šādi laikam izskatās mikelandželo "
pastarā tiesa" dzīvē, un radās vēlēšanās aizslēgt durvis un pielaist sarkano gaili visai šai siksta kapelai.
studijas vidū atradās agatas kristi statuja, kurai vadītājs ar milzu patosu ik pa laikam uzdeva jautājumus. ja atbilde bija pozitīva, agatas kristi sejā iedegās divas lampiņas. "točna mikelandželo", padomāju, "pastarai tiesai būtu jāsākas ar to, ka latvijas televīzijas vecākā gadagājuma autorraidījumu vadītājiem brīvībā izlaužas tumšās zemapziņas dzīles, kā jau reiz tas bija ar eirovīzijas vizītkartēm. šis izskatās pēc ģenerālmēģinājuma".
detektīvu sarakstījis bija kaut kāds vanabī mariņina subjekts, kurš uzvaras pār šo zooparku gadījumā parakstītu ilglaicīgu kontraktu ar izdevniecību eksmo par romānu sēriju žanrā "detektiv-specnaz". brīdī, kad es sapratu, ka mūs sagaida epistolāri darbi "лох - это судьба" ar mis mārplu / mis novokuzņecku galvenajā lomā, kā arī grāvējs "эркюль пуаро антитеррор альфа", aizgāju jau pavisam katatoniskā feispalmā. sižets bija aptuveni tāds - atrasts ar ciankāliju noindēts rūpnīcas sargs, un no ceha izstiepti mistiski cēlmetāli divu gaziljonu vērtībā. sižetā darbojās vēl divi sargi, sargu priekšnieks un sarga sieva, kurai uz balkona stāvēja kaut kāds galvanizators.
"lūdzu, jūsu versijas!", četrsimt detektīvamatierus pēkšņi pārsteidza vadātājs m.ganapoļskis. piecu minūšu laikā noziegumā tika apvainoti visi iespējamie dalībnieki galvanizatoru ieskaitot, gan pa vienam, gan kombinācijās. "jums vārds, eksperti!", aicināja ganapoļskis. ekspertiem jau bija radusies versija, taču viņi ar grūtībām tomēr noturējās to skaļi neizklāstot sabiedriskā medija ēterā. dante aligjēri tikmēr jau bija ķēries pie sava fundamentālā darba ceturtās daļas komponēšanas. "o, dižā agata, vai mēs dzirdējām arī pareizo versiju?", narkotiskais raidījuma vadītājs uzsāka sarunas ar nedzīviem priekšmetiem. kristi statuja pamirkšķināja ar lampiņām.
brīnums, protams, nenotika un 400 mērkaķi kolektīvi nesacerēja "ričardu trešo". augstākā pilotāža līmenī "man, šķiet, noziegumu ir izdarījusi sieviete, jo grāmatās noziegumos vienmēr ir iejaukta sieviete" nespēja apmierināt ar krānu un olām apveltītās mariņinas radošās ambīcijas. it sevišķi, kad tika pavēstīts atrisinājums.
- jūs tomēr kļūdījāties ar savu alibi, kad teicāt, ka piecos no rīta mājāt pretējās mājas kaimiņienei pa logu!
- bet es māju!
- nē, jūs bijāt sevi nofilmējis ar videokameru un logā ielicis televizoru, kurā mājāt!
- man taču ir šauri gareniski logi!
- jūs bijāt apgriezis otrādāk platformāta televizoru!
no šādas dzīves un dabas daudzveidības totālā ahujā nonākušie detektīvamatieri, eksperti, dziedošie aktieri un agatas kristi statuja pārstāja mirkšķināt vispār.