Es vispār nekad mūžā neesmu redzējis uz ielas Jehovas liecinieku. Ever. Ne korpulentu, ne slaidu, nekādu.

Tāpat man pie durvīm nekad nav zvanījis neviens, kas grib glābt manu dvēseli, tikai tie, kas man mēģina pārdot malku, kabeļtelevīziju vai kartupeļus.

Pat krišnaīti uz ielas mani ignorē.

Man kaut kāda dziļi nepareiza aura laikam, vai karma tik ļoti iebojāta, ka nav ne mazāko cerību uz pestīšanu.