Twelve (2010, Džoels Šūmahers)

Kaut kur tālu aiz ekrāna Kīfera Sazerlenda balss mums stāsta par jaunās paaudzes grūto narkotisko dzīvi - galvenais varonis Maiks (Čeiss Kraufords) nodarbojas ar pušu, dīlu un sērām pēc aizsaulē aizgājušās māmuļas. Visā neiborhūdā norisinās drāmas, pie kurām gribas vicināt dūri pret debesīm un kliegt, kā Dievs vispār kaut ko tādu spēj pieļaut: lūk, vienai no varonēm beidzot nepietiek tūkstots dolāru jaunai un modīgai narkotikai, citai jaunkundzei ne sevišķi padodas ballīte uz 8000 personām, nu tad asaras un jāliekas kapā. Ja kāds kaut uz brīdi mēģina apšaubīt filmas skumjo un drūmo vēstījumu, ekrānā nekavējoties iepeld aktiera Čeisa Krauforda bālais vaigs, pie kura jaunākās skatītājas žēli nopūšas un atzīst, ka pasaule ir sasodīti netaisnīga. Un spriežot pēc Krauforda tuvplānu skaita, režisors Šūmahers tiešām ir bijis nobažījies par to, ka šīm skatītājām var rasties nopietni jautājumi.

Tas nekas, ka mēs par to visu jau sen ierēcām k/f "Requiem For the Dream". Visģeniālākā, protams, ir filmas kulminācija, kurā galvenais varonis, kurš nesaprotamu iemeslu vadīts nakti pavadījis grāvī būdams pilnīgi skaidrā (tur šāda materiāla ir daudz, cits varonis nesaprotamu iemeslu vadīts staigā apkārt ar katanu, utt) skrien cauri visai pilsētai, brāžas pa ielām cauri lietiem un vējiem, cauri cilvēkiem un stikliem, lai ballītes otrā stāva istabā ieraudzītu kaut kādu kailu nēģeri. Starp viņiem norisinās šāds dialogs.

Nēģeris: "Ko tu te meklē?"
Galv.varonis: "Es nezinu"

Sekunde klusuma. Un tad uzreiz varens aktiera Krauforda tuvplāns.

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino