džinsu kostīms gan vīriešiem gan sievietēm vienmēr ir bijis dramatisks apģērba gabals
džekam tas apzīmē absolūtu provinciālismu vispārējā pakāpē
nu a meitenēm, skaidrs - balināti mati,gadi > 25, daudz acu tušas un sazin kādi pulksteņi tikšķ

patiesībā tas ir ļoti aizkustinošs apģērba gabals

ar to pat ir saistīta kāda sena fabula, kad mēs ar draugiem aizbraucām uz kārtējo liepājas dzintaru klausīties mūziku. "klausīties mūziku" - tas nozīmē trīs dienas nonstopā kolektīvā liet vēderā spirtu, šturmēt slaveno vēju pilsētas diennaktnieku, atrubīties kāpās, līst pār žogiem, meditēt pie dīķa un vēlreiz liet vēderā spirta litrus.
un tad, kādā jau otrās dienas vakarā kaut kur noklīdušais andžons pēkšņi uzrodas (stadija jau sen visiem ir pusastrāla) ar jaunu draugu, liepājnieku džinsu kostīmā, kurš stāv, blenž ar teļa acīm un neko nesaka. uz mūsu mēmo jautājumu hū ze fak is zis tiek sniegta izsmeļoša atbilde:
"viņš jutās vientuļš."
mēs no šī steitmenta esam vēl lielākā ahujā, a andžons izvērš doma
"nu, paskatieties uz džinskostīmu. arhetips!'

jā, pratām mēs atpūsties.
bet ar džkost-ku nākamajā dienā vēl bija kaut kādi piedzīvojumi, viņš visu laiku kaut kur ik pa laikam pazuda, un tad andžons sent-ekziperī motīvu vadīts gāja viņu meklēt, thhh