Man šķiet, ka nacionālā nelaime ir tā, ka reti kurš spēj atklāti runāt par savu izvēli. Tā vietā, lai mēs vienotos un nonāktu pie kaut kāda kopsaucēja un kompromisa, jo būtiski ir, lai balss tomēr tiktu atdota par partiju, kas pārsniegs tos 5%, latvietis vulgaris sašķiebj visgudru ģīmi un sāk runāt līdzībās par mazāko ļaunumu tā arī nepasakot neko konkrētu. Toties izsmiet citus par viņu izvēli un/vai domu gājienu. Tur jā. Tur drosmies pietiek.