A es filmēju. Gan ar VHS, gan ar savu digitālo fočuku. Un skatamies ik pa laikam to safilmēto. Jā, prasās pēc statīva, bet tā lielā trīcēšana parasti ir filmējot kustībā. Un vēl- jo lielāku zūmu uzliek, jo lielāka iespēja, ka ne vella tur nesanāks- elementāra loģika. Manai kamerai ir 17x optiskais un 10x digitālais zūms. Ja paņem pilnu optiku un digitu, tad mājā ielas otrā pusē (~400m) var visu redzēt kā tepat blakus, bet tikai tad, ja to kameru stabili nosēdina, jo rokās turot saprast nevar pilnīgi neko.

Digitālajam fočukam ir 640 x 480 @ 30 fps. Uz kompja- pilnīgi pietiekami. Ja samontē un uzcepj VCD, tad uz televizora tas ir tāds... nu tāds... kā 90-to sākumā TV rādītie amatieru video- robusti kadri ar nedaudz izplūdušām kontūrām, bet ja pamazāks TV, vai skatās pa lielāku gabalu, tad tīri normāli.

Atklāti sakot man tieši video liekas inčīgāks. Tīri aiz tehniskas intereses- montēt, titrēt, pielikt efektus, iemēģināt dažādus formātus nesējam. Foto jau ir noiets etaps- nospiest pogu un pierediģēt ar PhotoShop- tas vairs nav tik inčīgi.