bet tikmēr nanotornado klotilde te pašķaidīja drusku kokus un zarus, ceru, ka visi dzīvi
nanonegaiss mani sastapa pusceļā uz lielveikalu, un lai arī man bija lietussargs, širmis tikai maisījās pa kājām
nožēloju, ka nebiju paņēmis līdzi šampūnu, un vispār varēju kļūt par pirmo veikala klientu, kas tajā ierodas ar ieziepētām padusēm, varbūt dabūtu kādu firmas dāvanu televizoru astoņi metri diognālē