Savādi gan, kāpēc ne
Šito es apbrīnoju. Tad, kad neko vairs pasaulē negribas: negribas gulēt un negribas kafiju, negribas noskatīties "Big Fish" vai "Dolls" un negribas uzzist sev maizi ar ievārījumu, negribas klausīties mūziku un negribas turpināt lasīt "Steal This Dream" un negribas neko no Interneta, pat šo postu rakstīt ne - tad ir jāsāk strādāt. Vot tā naturāli. Lai arī baidos, ka darba produktivitāte arī turpmāk šādā stailā izklaidējoties nekādu augsto vilni nesitīs....

Ā, gribas kaut ko pamainīt savā dienasgrāmatā. Saturā, koncepcijā. Bet ne šodien. Viņas visas ir beigušās, johaidī.