runā visi tā it kā nebūtu senus draugus ne saglabājuši, ne pazaudējuši. pēc tam kad draudzība ir nodibināta, tā savstarpējā un draudzībām raksturīgā uzticība (jebšu apziņa, ka draugs tīšuprāt nepiečakarēs) laikam ejot un interesēm mainoties var arī nepazust. ar uzsvaru uz var, taču tomēr.

tā, piemēram, ja personības nav pārlieku mainījušās, arī korektajam mietpilsonim un dekadenti pagrimušajam brīvmāksliniekam pat pēc regulāra kontakta apsīkšanas satiekoties visticamāk būs par ko auglīgi pasēkt kā vecos laikos. kaut vai par šņabi, sievietēm un to cik ļoti visi (citi)(ir) alkatīgi dirsas. pat ja citas intereses atšķiras.