Nu nezinu. Mans onkuls audzēja i cūkas, i vistas, i suņus (tos gan neēda...), nekādu mīlestību es viņa sirdī nemanīju pret tiem kustoņiem. Rūpes tikai lai nesaslimst un ir labi baroti. Ja tajā var samanīt pieķeršanos, tad tā ir, taču man liekas, ka tā tāda racionāla pieeja. es jau arī pieķeros saviem tomātiem, burkāniem un zemenēm. Ar milzonīgu rūpi un aizkustinājumu balsī varu par tiem runāt, taču beigu beigās tas viss nonāk manā puncī. Varbūt tas nav viens un tas pats, taču ja es audzētu vistas vai cūkas tad mana attieksme pret tām būtu analoga. Mērķis ir viens.