Kas tās par fleima tēmām? :)
Mandomāt, ir jānošķir epizodiska ēst taisīšana un ēst taisīšana kā profesija no ikdienas gatavošanas. Respektīvi, būt par šefpavāru - tas ir fiziski ļoti smags darbs, prasa ļoti lielu koncentrēšanos, eksperimentēšanu, atrauj laiku ģimenei u.t.t. Vīrietim tas sanāk dabiskāk, kamēr sieviete izvēlēsies drīzāk profesiju, kuru var savienot ar ģimeni (nu, tā stereotipiski un vairumā gadījumu).
Tāpat ar "gatavo ēdienu interesantāk un krutāk" - OK, vīrietis ņemsies pa virtuvi, uzfantazēs kaut ko superīgu, jo būs tam ļoti nodevies un tad lepni noliks galdā vesela vakara darba rezultātu, sak, novērtējiet, cik es kruts. Kamēr sieviete šmorēs lielo zupas katlu, lai ģimene var 3 dienas ēst un viņai paliek laika paadīt, veļu izmazgāt, nagus nolakot itd. Respektīvi, interesanta un kruta ēdiena gatavošana prasa daudz laika, samērā daudz līdzekļu un koncentrēšanos uz darāmo, kas labāk padodas vīriešiem :)