The Lovely Bones (2009, Pīters Džeksons)

Rēķinoties ar to, ka jūs visi esat tomēr izlasījuši Alises Sīboldas brīnišķīgo un svarīgo grāmatu (neesat? kategoriski nosodu!), stāstu par 14-gadīgās noslepkavotās meitenītes dzīvi debesīs varu arī publiski neatskaņot. Džeksonam ļoti daudz ko pārmet - nu, to, ka filmā visi grāmatas asie stūri ir nogludināti, tā ir, taču tas nav traģiski. Vai arī, ka paradīzē skan Cocteau Twins, droši vien tā iemesla dēļ, ka Pīteram arī zeme neatšķiras īpaši no paradīzes, ar to varētu mierīgi samierināties. Arī ar to, ka nevienas režisora/scenāristu pašu pievienotās vērtības nav, tas, par ko mēs pārdzīvojām Sīboldas romānā, lūk, par to pašu visu arī šeit, visām detaļām. Traģiski ir cits. Traģiski ir tas, ka visa Pītera Džeksona filma tik totāli izskatās pēc haltūras, sākumā vēl tāds Aronofskis bezpajumtniekiem (pingvīns un Reičela Veisa), pēc tam vispār 80-o gadu seriāli par, naudu svešās kabatās skaitīsim, 100 miljoniem jūesdē. Un tik utilitāri attiekties. Gada feils, imho. 

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino