šodien nejauši iemaldījos vienības gatves bērnu slimnīcas trešajā stāvā (neprasiet, lūdzu, kāpēc)
tur ir peredaizs zemes virsū, ziemassvētku baltais klusums, medmāsiņas un ārstes smaida kā eņģeļi
uz kopistabas durvīm šķībi uzrakstīts "remonts"
un kāpnes, šīs slimnīcu kāpnes, tur remonts vispār ir forever, cik atceros, viss kaut kāds nobalsināts un trepes pieslietas pie sienas
puse no durvīm noteikti neatveras
bet tās, kas atveras, atveras no maigākā pieskāriena bez jebkādas čīkstoņas un ietiepības

es sāku domāt, ka tā ir kaut kāda globāla ideoloģija - remontēt cilvēkus un remontēt sienas un kāpnes