mums bija klapes par teritoriju. rubiks uzbūvēja veloceliņu, un tad arī zolitūdi tā otrā pusē, kurā savācās visādi salašņas pret stabilajām imantas vienībām. tur nebija svarīgi latviets vai krievs, galvenais bija kontrolēt tranzīta ceļus. katrā pusē bija savi izcilnieki, un uvažuha pienācās par labu savas sienas turēšanu tajās retajās reizēs, kad čempiņu klape pārauga plašākā konfliktā, tā arī par piedalīšanos sirojumos naidnieka čūskulājā. svešie palika svešie. tiesa, zolitūde tajos laikos galīgi nespēja konkurēt. pāris košas reizes norāvās un ar velosportu vairs nenodarbojās.