1. tīri cilvēciski- ja es karā pazaudētu savus dēlus un mīļoto, es atteiktos to aizmirst, es par to kliegtu, sacerētu tautasdziesmas, veltu akmeņus.

2. Vai tad nav tā, ka kļūdas jāatcerās, lai nepieļautu tās nākotnē. Jānodod daļa to šausmu nākamajām paaudzēm, jāatgādina, lai nevienam to nekad negribētos atkal?