Nu man jau liekas, ka grāmata defoltā ir aristokrātiski, cēli, pareizi, fantāziju stimulējoši, kulturāli, bet filma - publisko sfēru degradējoši, popsīgi... Lai gan protams, ir patīkami izņēmumi. Daudzos gadījumos ir, starp citu, tā, ka grāmatai ir viena fiška, kura ceļ, filmai - cita. Piemēram, Trainspotingam.

Pirms kādas nedēļas biju tēva lepnumā sajūsmā, kad septiņgadīgā meita, kam lasīju priekšā "Vēju vītolos", paziņoja, ka grāmata viņasprāt ir krutāka par filmu.