atceros kaa Gruutups vienreiz Shipkeevicam zheelojaas pa radio: Latvijaa tagad taada tendence paraadiijusies, ka cilveeki neciena bagaatos. briesmiigi satriekts izklausiijaas. un nonjurraaja: nauda ir jaamiil. un jaaciena tos, kuriem taa ir. (tagad vinja alkatiiba ir sasniegusi tik kosmiskus apmeerus, ka vinsh metis pie malas peedeejaas profesionaalaas eetikas paliekas - elementaari apkraapis ljoti bagaatu klientu, kas vinjam pashsaprotami uzticeejaas kaa savam speciaalistam, tiesaajas ar koleegjiem)

(man liekas, refleksija==reflektēt..)

es arii no vecaakiem nekaadas mantas, dziivokljus huizinkoveel neesmu dabuujusi - vinji ir vienkaarshi darba cilveeki. un es priecaajos par vinjiem - par teeti, kas katraa briivaa briidii brauc uz copi, par mammu, kas dodas paargaajienos un piefochee pilnu maaju ar dabasskatiem, par abiem - ka vinji braukaa pa Latviju, vienkaarshi "izbrauc kaut kur aaraa" vai ko tur. gana vinji jau taapat ar mums ir nokraameejushies. izaudzinaajushi un taa - tagad pashi varam izveeleeties, un sagaadaat taas mantas un dziivokljus, ja briesmiigi gribas.