Ar likumu un tā 9. pantu tu vari iepazīties šeit.

Protams, ka pētījums tevi nepārliecināja, kāpēc lai pārliecinātu? Ja notika ASV, vajag Latvijā, ja būtu Latvijā, nebūtu pareizā skola, ja būtu pareizā skola, tu savus bērnus tomēr pazītu labāk. Ja tu būtu iepazinies ar pētījumu, tu ievērotu, ka gang violence ierobežošana ir minēta tikai kā arguments, ko min žurnālisti uniformu atbalstīšanai, un ar šo pētījumu (vai ar lielākajām skolu problēmām ASV) tam sevišķa sakara nav. Nav arī nekāda pamata domāt, ka uniformas būtu ieviestas pēdējā klasē; ņemot vērā, ka pētījuma priekšmets ir skolu kopums, tas šķiet vismaz mazticami.

Kāpēc lai skolai būtu tiesības noteikt dreskodu? Bez nopietna iemesla es šādām automātiskām tiesībām neredzu iemeslu. Es piekrītu par saprātīgām robežām, lai arī man ir aizdomas, ka mūsu izpratne par saprātīgām robežām atšķiras. Piemēram, es neuzskatu, ka redzamas apakšbikses ir kaut kas tik nenormāli šausmīgs, ka būtu jāaizliedz (ņemot vērā apģērbu veikalu situāciju ar biksēm ar zemo jostasvietu meitenēm, viņām vispār būtu jāsāk staigāt bez apenēm, lai šito ievērotu).

Kāpēc tev šķiet, ka vecāki nevar interesēties par saviem bērniem, bet dot viņiem pilnīgi normālu izvēles brīvību elementārās lietās? Atceros, kāds skandāls bija deviņdesmito gadu sākumā par meitenēm (un kur nu vēl zēniem!), kas gribēja ausīs auskarus, kas, redziet, piemēroti ir tikai pieaugušām sievietēm. Kāds bērnam ļaunums no matu nokrāsošanas rozā? Var ieteikt nenokrāsot, bet kāpēc aizliegt nokrāsot? Vienkārši tāpat?


P. S. Es esmu meitene.