Esmu patriots, jo caur tēvu tēviem jūtos piederīgs šai sabiedrībai, kas izveidoja šo valsti, jūtos atbildīgs par šīs valsts nākotni (vienmēr eju balsot), jūtos lepns, ka esmu Latvijas pilsonis, esmu lepns, ka man ir meita - Latvijas pilsone. Kā patriots (un tiesību zinātnes students) es jūtu atbildību par Latvijas likumu saprātīgu ievērošanu (burta kalps gan neesmu) un nodokļu nomaksu.
Taisnības labad jāatzīst, ka ar laiku man kļūst aizvien lielāks kauns par šo pašu sabiedrību, kas ar milzīgu naidu nodirš gan savējos, gan citādi domājošos un izmanto katru iespēju apčakarēt savu valsti (līdz ar to arī pārējos). Arī nodokļus neesmu visus nomaksājis, jo tam vienkārši nepietiek naudas. Bet cenšos.
Kā patriotam man interesē šīs zemes vēsture un kultūras mantojums, un jūtu vēlmi iet armijā, lai gan manas ģimenes sievietes visiem spēkiem cenšas mani atrunāt.
Vai es gultos zem tanka? Nezinu, tas tāds "intīms" jautājums. Iespējams.
Vai es brauktu prom no Latvijas? Jā, ja citādi nevarētu uzturēt savu ģimeni, bet galvenais iemesls, kāpēc nopietni apsveru emigrāciju - es vēlos iepazīt pasauli. Bet es noteikti vēlētos atgriezties.